IEVADS 4
PIEPRASĪJUMS 5
PIEDĀVĀJUMS 8
PIEPRASĪJUMA UN PIEDĀVĀJUMA ELASTĪBA 10
NOBEIGUMS 13
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS 14
IEVADS
Ekonomikā ar pieprasījumu saprot cilvēku vēlēšanos un gatavību iegūt savā lietošanā noteiktu preci vai pakalpojumu. Cilvēku vēlmes pārvēršas pieprasījumā tikai tad, kad viņiem ir nauda, ar ko samaksāt par vēlamo preci.
Savukārt, ar piedāvājumu nesaprot tās preces, kas tiek uzkrātas kaut kur firmu noliktavās, bet gan pārdevēju un ražotāju rīcību tirgū, mainoties cenām.
Pieprasījums un piedāvājums ir tirgus svarīgas sastāvdaļas, kuru svārstības regulē tirgu un nosaka ražotājam ko ražot, kā ražot, cik ražot, kam ražot.
Pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā funkcionē svarīgs elements kā cena. No tās svārstībām ir atkarīga pieprasījuma un piedāvājuma elastība.
Studiju darbā apskatīti gadījumi kādos pieprasījums un piedāvājums ir elastīgs, neelastīgs vai vienāds mainoties preces cenai. Pieprasījums raksturo sakarību starp cenām un preču daudzumu, kuru varētu nopirkt, pastāvot noteiktām cenām. Tiklīdz mainās precei cena, mainās arī pārdotās preces apjoms. Ja cenu pazemina- tiek vairāk pārdots. Tādēļ pārdevēji rīko preču izpārdošanas, lai atbrīvotos no liekajiem preču krājumiem. Pastāv virkne faktoru, kas tirgū var mainīt preces pieprasījumu, piemēram, izmaiņas pircēju ienākumos, aizvietotājpreces cena, preču kvalitāte, reklāmas ietekme, jaunu preču parādīšanās tirgū.
Piedāvājuma būtība ir tāda, ka pārdevēji palielinās preču piedāvājumu, ja tirgus cena kļūs augstāka, un samazinās piedāvājumu, ja tirgus cena kļūs zemāka. Tātad, jo augstāka ir preces cena, jo lielāka ir ražotāju ieinteresētība šo preci ražot un piedāvāt patērētājiem. Ja cenas savukārt samazinās, tad ražotājam zūd stimuls šīs preces ražot un pārdot. Pastāv zināma sakarība – pieaugot vienam lielumam, pieaug arī otrs (cena – piedāvājums), kura tiek saukta par piedāvājuma likumu. Arī piedāvājumam pastāv virkne faktoru, kas maina to, piemēram, jaunu tehnoloģiju ieviešana, ražošanas izmaksu līmenis, nodokļi, muitas noteikumi u.c..
Savā studiju darbā izmantoju arī grafiskos attēlus pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām pie dažādām cenām, nosakot piedāvājuma vai pieprasījuma elastību.
PIEPRASĪJUMS
Pieprasījums ir noteikta veida preču vai pakalpojumu daudzums, kuru patērētāji vēlas un ir spējīgi nopirkt par noteiktu cenu, noteiktā laika posmā. Pieprasījums ir sakarība starp preces vai pakalpojuma cenu un tās iespējamo pārdošanas apjomu, tas ir cenas funkcija
QD n = f (Pn),
kur QD n - n-tā veida preču pieprasījums,
Pn– n-tā veida preces cena.
Sakarību starp preces cenu un pārdošanas daudzumu var attēlot tabulas vai grafika veidā. 1.tabulā uzrādīti dati par ēdināšanas uzņēmuma pieprasījums, iepērkot gailenes.
1
.tabula
Visbiežāk pieprasījumu attēlo grafika veidā, kur uz horizontālās ass pieraksta pieprasījuma apjomu un uz vertikālās ass – cenu.
Cenas faktors izmaina pircēja vietu uz pieprasījuma līknes. Tas nozīmē pieprasījuma apjoma izmaiņas.
Kustība pa pieprasījuma līkni izsaka apgriezti proporcionālas attiecības starp cenu un pieprasījuma apjomu. Jo zemāka cena, jo lielāks pieprasījuma apjoms un otrādi. Tādā gadījumā pieprasījuma līknes virzība ir uz leju.
1.zīmējums
1.zīmējumā grafiski attēlots uzņēmuma pieprasījums pēc gailenēm un attiecīgi arī iepirkšanas cena. Līkne ir lejupslīdoša un tas nozīmē, ka pazeminoties cenai, pieaug pieprasījums. Tātad, sēnes ir kļuvušas tik lētas, ka uzņēmumam ir izdevīgi iepirkt lielākos daudzumos, nekā tas bija sākumā, kad sēnes maksāja 0,80 Ls.
Pieprasījuma būtība:
pazeminoties kādas preces cenai, šīs preces cilvēki pērk vairāk nekā tad, ja šīs cenas ir augstas; pārdevēji rīko izpārdošanu par zemākām cenām, jo zina, ka atbrīvoties no liekajiem preču krājumiem ir iespējams, pazeminot cenas, nevis paaugstinot;
nopērkot vairāk preču vienību, cilvēki sasniedz noteiktu vajadzību piesātinājuma līmeni, tādēļ katra nākamā tās pašas preces vienība dod mazāku labumu nekā iepriekšējā un katra nākamā – vēl mazāku (piemēram, otrā tortes gabala ēšana);
ja precēm cena pazeminās, tad par saviem ikmēneša ienākumiem vai ietaupījumiem cilvēkam rodas iespēja nopirkt vairāk šo preču, neatsakoties no citiem nepieciešamajiem pirkumiem.
Pastāv dažādi faktori, kas tirgū var mainīt pieprasījumu:
izmaiņas pircēju ienākumos;
aizvietotājpreces cena (gailenes – šampinjoni, baravikas; sviestu - margarīns u.t.t.);
gaume, mode, preču kvalitāte;
jaunu preču parādīšanās tirgū;
preču pārdošana uz kredīta, līzingi;
inflācija;
nodokļu izmaiņas u.t.t.
P
ieaugot pircēju ienākumiem, pieprasījuma apjoms pēc vairuma preču pieaug, un otrādi, samazinoties pircēju ienākumiem, šīs preces pērk mazāk. Šādas preces sauc par normālprecēm (sk.2.zīmējumu).
2.zīmējums
Bet tā tas nav ar visām precēm. Ja ienākumi pārsniedz noteiktu līmeni, patērētāji var mazāk pirkt piemēram sojas konfektes, kas ir lētākas, bet var atļauties pirkt šokolādes konfektes, kas ir dārgākas.
Aizvietotājpreces ir preces, kuras var lietot kādas citas preces vietā, piemēram, sviestu var aizstāt ar margarīnu. Ja pieaugs sviesta cena, cilvēki vairāk pirks margarīnu, līdz ar to pieprasījums pēc margarīna pieaugs, bet pēc sviesta – samazināsies.
Pircējam ir brīva iespēja izvēlēties preci, un ja cenas ir vienādas līdzīgām precēm, tad izvēle būs par labu kvalitatīvākai, modernākai vai reklamētākai. Piemēram, no vienāda auduma uzšūtas divas kleitas, cena vienāda, modeļi vienādi, bet šūšanas kvalitāte atšķiras, tad izvēle būs par labu kvalitatīvāk uzšūtajai kleitai.
Arī jaunu preču parādīšanās tirgū piesaista pircēju uzmanību, jo rada pircējā ziņkāri, cerību, ka tas būs kaut kas labāks, nekā parasti pirktais.
Arī pieaugot tirgus apjomam, pieaug arī pieprasījums un otrādi. Mainoties iedzīvotāju skaitam, mainoties transporta sistēmai var mainīties tirgus apjoms, kas protams iespaidojas uz pieprasījumu. Piemēram, kūrorta ciematiņā pie jūras, kur uz savām vasarnīcām vasarā sabrauc atpūtnieki, veikalā pieaug pieprasījums pēc dažādām pārtikas precēm, pirmās nepieciešamības precēm, bet ziemā, kad laika apstākļi vairs neļauj dzīvot vasaras mājiņās, iedzīvotāju skaits ir samazinājies un tātad, arī nav pircēju, kas iepērkas šajā veikaliņā un nav pieprasījuma pēc precēm.
Būtiski ietekmē pieprasījumu arī pircēju prognozes (pamatotas vai nepamatotas) par iespējamām cenu izmaiņām kādai precei, par naudas reformām, valdības lēmumiem u.t.t. Piemēram, par kartupeļu cenām, jo pavasarī un vasarā spēcīgo lietusgāžu rezultātā, rudenī bija slikta kartupeļu raža, kartupeļi līdz pavasarim var nepietikt, tāpēc daudzi savlaicīgi jau rudenī iepirka lielākus krājumus par lētākām cenām. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kādai zemnieku saimniecībai pieprasījums pēc kartupeļiem ir lielāks, pat neskatoties uz to, ka šogad cena ir augstāka nekā par kādu kartupeļi tika tirgoti pagājušā gadā.
PIEDĀVĀJUMS
Piedāvājums ir noteikta veida preču daudzums, kuru ražotāji (pārdevēji) vēlas un ir spējīgi saražot un piedāvāt pārdošanai tirgū par noteiktu cenu noteiktā laika posmā.
Sakarība starp preces cenu un pārdošanai piedāvāto preču apjomu (piedāvājumu) var attēlot tabulas vai grafika veidā. 2.tabulā doti dati par kāda uzpircēja gaileņu daudzumu, kuras tiks piedāvātas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, atkarībā no šīs preces cenas.
2
.tabula
3.zīmējums
Grafikā redzams, ka līdz ar cenas pieaugumu kļūst lielāks arī piedāvāto preču apjoms.
Piedāvājums ir cenas funkcija
QS n = f (Pn),
kur QS n - n-tā veida preču piedāvājums,
Pn– n-tā veida preces cena.
Tāpat kā pieprasīto preču apjomu, arī piedāvāto preču apjomu ietekmē virkne citu faktoru:
jaunu tehnoloģiju ieviešana;
ražošanas izmaksu līmenis;
nodokļi;
muitas noteikumi;
investīciju iespējamība;
kredīta procentu likmes;
ražotāju (pārdevēju) skaits.
Piemēram, tehnoloģijas pilnveidošana dos iespēju paaugstināt ražošanas efektivitāti, kas nozīmē – ražot produkcijas vienību ar mazāku resursu patēriņu. Tādējādi, pastāvot dotajām resursu cenām, samazināsies ražošanas izmaksas un pieaugs ražošanas apjoms.
Piedāvājumu iespaido arī ražotāju skaits – jo vairāk firmu ražos preci, jo lielāks būs preču piedāvājums un otrādi.
Kredītu procentu lielums ietekmē ražošanu un piedāvājumu, jo parasti iegādājoties tehnoloģijas preču ražošanai, tiek ņemts aizņēmums no bankas, un ja, pieaug kredīta procents, tehnoloģijas kļūst dārgākas un mazāk pieejamas.
PIEPRASĪJUMA UN PIEDĀVĀJUMA ELASTĪBA
Dažādu lielumu iedarbība uz pieprasījumu un piedāvājumu uz dažādām precēm var būt atšķirīga. Šo lielumu iedarbības apjomu var noteikt aptuveni pēc līknes kāpuma. Jo lēzenāka līkne, jo preces pieprasījuma (piedāvājuma) izmaiņas, ietekmējošajam lielumam mainoties, ir lielākas. Taču šāds iedarbības noteikšanas veids nav precīzs, tāpēc ka līkne dažādos tās posmos var būt ar atšķirīgu kāpumu, turklāt dažādas preces uz ietekmējošo lielumu reaģē dažādi. Tāpēc ir nepieciešams ietekmējošo lielumu iedarbības mērs, kas der visām precēm un ļauj tās savstarpēji salīdzināt. Šāds mērs ir elastība.
Elastība ir viena mainīga lieluma reakcijas mērs uz cita mainīga lieluma izmaiņām. Pieprasījuma elastība atkarībā no cenas ir pārdoto preču apjoma relatīvas izmaiņas atkarībā no cenas relatīvajām izmaiņām.
Pieprasījums ir elastīgs, ja dotās procentuālās cenas izmaiņas rada lielākas procentuālas pieprasījuma izmaiņas. Piemēram, ja cena samazinās par 4%, bet pieprasījums pieaug par 8%.
Pieprasījums ir neelastīgs, ja dotās procentuālās cenas izmaiņas rada mazākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas. Piemēram, ja cena samazinās par 4%, bet pieprasījums pieaug tikai par 1%.
Vienādi elastīgs pieprasījums ir tad, ja dotās procentuālās cenas izmaiņas izraisa tādas pašas procentuālās izmaiņas. Piemēram, ja cena samazinās par 4% un arī pieprasījums pieaug par 4%.
Elastības kvantitatīvais mērs ir elastības koeficients (E), kuru nosaka šādi:
Pieprasījuma apjoma pieaugums (%)
E
=
Cenas samazināšanās (%)
jeb 
Kur E elastības koeficients,
∆ Q – pieprasījuma apjoma izmaiņas,
Q - sākotnējais pieprasījums,
∆ P – cenas izmaiņas,
P - sākotnējā cena.
Stingru noteikumu attiecībā uz faktoriem, kas nosaka pieprasījuma elastību nav, tomēr var minēt dažus praktiskai darbībai lietderīgus elastību ietekmējošus faktorus:
Aizstājamība. Jo tirgu vairāk pieejami attiecīga produkta aizstājēji, jo pieprasījums pēc šī produkta ir elastīgāks.
Pirmās nepieciešamības preces un luksusa priekšmeti. Pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm parasti ir neelastīgs, pieprasījums pēc luksusa precēm ir elastīgs.
Preces īpatsvars patērētāja budžetā. Jo lielāks preces īpatsvars patērētāja budžetā, jo lielāka ir pieprasījuma elastība;
Laika faktors. Jo lielāks ir laika posms lēmuma pieņemšanai, jo pieprasījums ir elastīgāks.
Piedāvājuma elastība ir piedāvājuma reakcijas mērs atkarībā no cenas izmaiņām.
Piedāvāto preču apjoma izmaiņas (%)
Es =
Cenu samazināšanās (%)
jeb 
,
kur Es – piedāvājuma elastības koeficients;
∆Qs - piedāvātās preces apjoma pieaugums;
Qs - sākotnējais piedāvājums;
P - sākotnējā cena.
Atkarībā no tā, vai piedāvājuma apjoma procentuālā palielināšanās ir lielāka, mazāka vai vienāda ar attiecīgajām cenu procentuālajām izmaiņām, izšķir elastīgu, neelastīgu un vienādelastīgu piedāvājumu.
Svarīgs faktors, kurš būtiski ietekmē piedāvājuma elastību, ir laiks, kāds ir ražotāja rīcībā, lai reaģētu uz produkta cenas izmaiņām. Jo ražotājam vairāk laika, lai piemērotos cenas izmaiņai, jo vairāk mainīsies ražošanas apjoms un jo elastīgāks ir piedāvājums. To nosaka tas, ka ražotāja reakcija uz cenu ir atkarīga no resursu pārplūšanas iespējām no vienas nozares otrā. Bet resursu pārplūšanai ir nepieciešams laiks.
NOBEIGUMS
Pieprasījuma un piedāvājuma analīze ir svarīgs instruments, kas dod iespēju izprast daudzus ekonomiskos procesus: kā sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekmē tirgus cenas, kā valdības lēmumi, nodokļi un subsīdijas, muitas tarifi un kvotas ietekmē ražotāju un patērētāju.
Pētot pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, izzinām tirgus mehānisma darbību, kā šis mehānisms nosaka ražošanas apjomus un cenas.
Pieprasījumu nedrīkst identificēt ar vajadzību, jo šī vajadzība pārvērtīsies par pieprasījumu, ja būs nepieciešamā naudas summa iegādei.
Gan pieprasījums, gan piedāvājums ir atkarīgs no daudziem ietekmējošiem lielumiem un daļa no tiem patstāvīgajā studiju darbā ir uzskaitīti.
Pieprasījumam ir normāla reakcija, ja preces cenai pieaugot, pieprasījums pēc šīs preces samazinās. Savukārt piedāvājuma reakciju uzskata par normālu, ja preces cenai paaugstinoties (pazeminoties), piedāvājuma apjoms arī paaugstinās (pazeminās). Sakarība starp preces cenu un pieprasījumu vai piedāvājumu grafiski attēlota studiju darba 1. un 3. zīmējumos. Piemēram, palielinoties mājsaimniecības ienākumiem, preces pieprasījumam ir vērojami šādi pārmaiņu varianti: normālai (augstvērtīgai) precei pieaug, bet mazvērtīgai precei samazinās. Galvenie lielumi, kas ietekmē pieprasījumu ir šādi: Pieprasītās preces cena, citas preces cena, patērētāju ienākumi.
Elastība ir viena mainīgā lieluma reakcijas mērs uz cita mainīgā lieluma izmaiņām. Elastības lielumu raksturo koeficients. Ja tā absolūtā nozīme ir lielāka par vienu, tad pieprasījums (piedāvājums) ir elastīgs, ja mazāka par vienu, tad tas ir neelastīgs. Pieprasījums ilgā laikā parasti ir elastīgāks nekā īsā laikā, jo patērētājs dārgāk kļuvušo preci aizstāj ar lētāku preci. Elastību veidi un elastību ietekmējošie faktori apskatīti studiju darba 11.lpp.
Ja pieprasījums ir elastīgs, tad, lai palielinātu kopējos ienākumus, cena ir jāpazemina, bet, ja pieprasījums ir neelastīgs, cenu pazeminot, kopējie ienākumi samazināsies. Tātad, lai pareizi veidotu cenu politiku, uzņēmējam ir jāzina, vai pieprasījums ir elastīgs vai neelastīgs.
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS
Gods U. Mikroekonomika I. Biznesa augstskola Turība, Rīga 2000.-135 lpp.;
Nešpors V. Ievads mikroekonomikas teorijā. Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga 1996. – 129 lpp.;
Nešpors V., Ruperte I., Saulītis J. Mikroekonomika. Kamene, Rīga 2000.- 132 lpp.;
Oļevskis G. Mikroekonomika. Latvijas tautsaimniecības vadītāju un speciālistu institūts, Rīga 1997.- 115 lpp.;
Škapars R. Mikroekonomika. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, Rīga 1995.-249 lpp.
3